Par transporta izmantošanu bioloģiskajā graudu kooperatīvā Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis un lauku attīstības speciāliste Sanita Putniņa sarunājās ar kooperatīva Jurgensburg Agro vadītāju Ringoldu Grāpi.
Kāda ir bioloģiskā lauksaimniecības kooperatīva Jurgensburg Agro raža šosezon?
Kopējā raža vēl nav apzināta, jo turpinām strādāt pie graudu realizācijas. Kopumā realizējam graudaugu un pākšaugu produkciju no 20 000 ha biedru bioloģiskajām platībām.
Kā pašlaik kooperatīvs risina izaicinājumus loģistikā?
Mēs strauji attīstāmies un līdz ar to strādājām pie loģistikas efektivitātes palielināšanas – regulāri lūkojot pēc optimālāka risinājuma. Un mums ir veicies – esam atraduši jaunus partnerus, ar kuriem strādājam eksporta virzienam, kā arī esam saņēmuši izdevīgus piedāvājumus iekšzemes graudu pārvadājumiem, attīstot sadarbību ar jau mūsu ilgstošajiem partneriem, kā, piemēram, Otaņķu Dzirnavnieks.
Kā notiek attīstība, cik tā ir strauja?
Pirmkārt, pieaug aktīvo biedru skaits un līdz ar to graudu apjoms. Mēs arī cenšamies nodrošināt biedriem glabāšanas iespējas, lai vienmērīgāk sadalītu graudu plūsmu. Pašlaik ir divas lielās bāzes – graudu elevatori un noliktavas. Bet praktizējam arī tā, ka transportējam lauksaimniecības produkciju tieši starp pircēju un pārdevēju. Tas ir atkarīgs no sezonas intensitātes.
Vai plānojat investīcijas transporta jomā?
Mūsu fokuss ir graudu audzēšana, kur esam profesionāļi, un arī profesionāļiem ir vēl jāmācās, un ir kur augt un attīstīties, bet transporta nozare tā ir tāda kā palīgfunkcija. Protams, būtu labi, ja ir savs transports, bet tomēr lielāku atdevi no ieguldījumiem mēs redzam, ja savu laiku un līdzekļus veltam tieši graudu audzēšanai, glabāšanai un pārdošanai. Līdz ar to investēsim kapitālu profesionālajā jomā, it īpaši, ņemot vērā, cik tas ir dārgs šodien.
Kādu perspektīvu saredzat nozarei?
Mēs ticam, ka bioloģiskās lauksaimniecības nozare arvien attīstīsies un tā kļūs arvien perspektīvāka. Bioloģiskajai ražošanai ir liels potenciāls, jo bioloģiskās produkcijas patēriņš gadu no gada pasaulē pieaug, kā arī Eiropas Savienība atbalsta un turpinās atbalstīt bioloģisko ražošanu. Lielāko daļu Latvijā bioloģiski audzētu graudu eksportē uz citām Eiropas valstīm. Tādēļ mums Latvijā jāiemācās iegūt augstākas bioloģiski audzētās ražas, savādāk mūs izkonkurēs citu Eiropas valstu zemnieki. Bet nākotne Eiropā viennozīmīgi piederēs arvien “zaļāk domājošiem” lauksaimniekiem.
Kādi ir kooperatīva attīstības plāni?
Diezgan vērienīgi, bet, protams, tas ir atkarīgs gan no laikapstākļiem, mūsu biedru ražas, gan arī vispārējās ekonomiskās situācijas – patērētāju maksātspējas un citiem faktoriem, kas tomēr ietekmē mūsu noieta tirgus. Nozīmīgs ir arī valsts atbalsts, it īpaši, pašā kooperatīva attīstības sākumā, kad vēl nav sasniegts iecerētais mērogs. Viennozīmīgi mēs esam līderi Latvijā bioloģisko graudu audzēšanā, un nākotnē kopā ar partneriem virzīsimies uz graudu pārstrādi pašmājās.
Intervija tapusi LAD projekta Nr.18-00-A01612-000022 “Inovatīvi risinājumi lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pārvadājumu plānošanā un organizēšanā” ietvaros